"Mammu, man ir garlaicīgi" jeb ļaujiet taču bērniem garlaikoties

Papildināts: rekur BBC arī raksta par šo pašu!

Ieraksta nosaukums aizgūts no nažu tēmas (saite atvērsies jaunā logā) un tās popularitātes ;)

Jau pasen šis ieraksts stāv manos melnrakstos, bet šodien izlasītais vērtīgais raksts "Mammu, man ir garlaicīgi"  (saite atvērsies jaunā logā) pamudināja beidzot publicēt.

Palīdzēt 4gadniekam izdarīt pašam

Sekot Montessori pamatprincipam "palīdzi man izdarīt pašam" sākām, kad Kristiānai bija 8 mēneši, iedodot viņai rokās pašai savu karoti īstā ēdiena ēdienreizēs un ļaujot viņai ar to darboties. Pirmo mēnesi sienas bija netīras, bet 9 mēnešu vecumā Kristiāna jau valdīja pār savu karoti!

Allaž ļāvām pašai ģērbties, cik nu tas katrā vecumposmā bija fiziski iespējams, vajadzēja tikai atcerēties, ka jāieplāno nedaudz vairāk laika, lai divgadnieks pats saģērbtos.

Jāatzīst, ka, jo lielāka viņa aug, jo grūtāk ievērot šo Montessori pamatprincipu, jo tagad viņa patiesi var izdarīt pilnīgi visu, pretī runāšanu ieskaitot.

Viennozīmīgi ticot, ka ir vērts nesteidzināt bērnu (ļaut izpētīt skudru ceļu, puķes ziedlapiņas un sniega krāsas) un nav vērts viņa vietā darīt lietas, ar ko pats var tikt galā, pēdējās nedēļās apzināti eksperimntēju un sekoju līdzi, cik laika kurai aktivitātei nepieciešams.

Flomasteri, kas iederas pat Montessori vidē, jeb klepus profilakse

Montessori vidē bērnam vispirms ilgi tiek doti tikai dažādu cietību un krāsu zīmuļi, lai gana uztrennētu plaukstas locītavu un tikai ap 6 gadu vecumu sāk figurēt arī flomasteri.

Vai Viļņā dzīvo "ārzemnieki"?

Otrs, bez jau pieminētajām ilgām pēc dažādām eksotiskām ēdienu izejvielām, paredzētais izaicinājums pārceļoties uz Viļņu - atrast "savējos" - cilvēkus, kam Lietuva nav dzimtene, bet kas te dzīvo un vēlās justies labi, nevis sūkstīties pa valsti un valdību un ar kuriem mums saskanētu vismaz kāds no hobijiem. Viļņa, saprotams, nav ne tuvu tāds kultūru mikslis ne kvalitatīvā,ne kvantitatīvā ziņā kā Sokholma, bet neba nu tāpēc neticēt "labajam"...

Viļņas vakariņas, jeb grillēti tītara spārni un kājas

Kā jau paredzēju, lielākās "lomkas" ir pēc Stokholmas pārtikas veikaliem. Biju jau pieradusi pie ekoloģiskās pārtikas ērtās pieejamības gan fiziski, gan finansiāli, nemaz nerunājot par īsteni globālu izejvielu pieejamību.

Mēģinu remdēties ar faktu, ka nostaļgijas pēc Latvijas produktiem vairs nav, var dabūt gan kārumsieriņus, gan biezpienu, gan rjaženku (šis man, nez kāpēc, ļoti atgādina tēti).

Uzkrītoša atšķirība starp LV un LT pārtikas veikaliem ir, ka LT ļoti daudz ir pieejams tītars - gan ekoloģiskais, gan arī tirgū var dabū jebko - sākot ar tītara krūtiņu, beidzot ar tītara kakliem ( kārinājums izmēģināt zupā). Tad nu šovakar tapa grillēts tītars ar rjaženkas salātiem.