Vai Viļņā dzīvo "ārzemnieki"?

Otrs, bez jau pieminētajām ilgām pēc dažādām eksotiskām ēdienu izejvielām, paredzētais izaicinājums pārceļoties uz Viļņu - atrast "savējos" - cilvēkus, kam Lietuva nav dzimtene, bet kas te dzīvo un vēlās justies labi, nevis sūkstīties pa valsti un valdību un ar kuriem mums saskanētu vismaz kāds no hobijiem. Viļņa, saprotams, nav ne tuvu tāds kultūru mikslis ne kvalitatīvā,ne kvantitatīvā ziņā kā Sokholma, bet neba nu tāpēc neticēt "labajam"...



Nē, man nav iebildumu pret draudzīgām saitēm ar lietuviešiem (zinājāt, ka viņi latviešus sauc par zirgagalvām?), tomēr pieredze rāda, ka "expati" visdrīzāk atradīs vislabāko kopīgo valodu ar citiem "expatiem", īpaši, ja man (pagaidām) nav ambīciju apgūt plūstošu lietuviešu valodu, pie tam ieprecējušies cilvēki arī ir cita kategorija, reizēm.

Tad nu apbruņojusies ar atmiņām par pirmajām kaitinošajām vakariņām ar "english speaking mums in sweden" un atziņu, ka tieši tur iepazīta vēlāk labākā draudzene Zviedrijā, devos uz www.internations.org Viļņas filiāles vakariņām.

Mana vakara sarunu kompānija sastāvēja, no

- izbijuša NATO militārista, kam tikko palicis 60, viņš pēc 8 gadu "randiņošanas" nesen apprecējies ar lietuvieti un pārcēlies uz dzīvi Lietuvā, studē maģistrantūrā teoloģiju
- vīrieša tā ap 40, kurš pēc pāris mēnešiem atgriezīsies uz dzīvi Palm Beach, kurš mācās krievu valodu un argumentēja, kāpēc visiem amerikāņiem jābūt ierocim, vai labāk pat diviem, jo neviens amerikānis (kuri visi esot stulbi) nepiekritīs, ka viņam tiek atņemtas konstitūcijā paredzētās tiesības glabāt ieroci
- francūža, kurš māk arī angļu, vācu, lietuviešu valodas
- lietuvieša, ar kuru mums saskanēja viedokļi par ieroču ne-nepieciešamību
- lietuvietes, kas sūkstījās par valdību un apkures rēķiniem.

Pārējie sēdēja pārāk tālu, lai par viņiem būtu ko uzzinājusi.

Raiba pasaule.

Ar baudu lasu http://expateyeonlatvia.wordpress.com/ blogu, kas parāda kādu Latviju redz tur dzīvojošie "expati", turpinu meklēt zviedrus šeit, kad atradīšu - sākšu meklēt latviešus :)