Pasaulē nu par vienu Ziemassvētku vecīti vairāk!

Kristiānai tikko palika deviņi gadi un jautājumi par Ziemassvētku vecīti kļuva aizvien biežāki un neatlaidīgāki. Rūķu rokraksts jau kādu laiku  raisījis aizdomas un šogad rūķi, nez kāpēc, vairs vēstules neraksta, bet tikai atstāj pa mazam gardumam zeķē.

Skolā visi sakot, ka nav tāda vecīša. Zviedrijā satiktais it kā ir arguments, bet citi sakot, ka esot satikuši vienu arī Somijā. Ikkatrs ir Ziemassvētku vecīša palīgs, jo neviens tak nespēj tādā ātrumā apceļot visu pasauli, bet tik un tā - "mammu,  ko tu darīsi ar šito vēstuli (šī ir tikai otrā vēstule, šī tradūcija ienākusi no ārpuses, mūsu vecītis parasti lasīja vēlmes no sapņiem un domām) vecītim tagad" - atskanēja tik neatlaidīgi, ka bija skaidrs - ir pienācis laiks atklāt viņai noslēpumu: 

Kādā brīdī katrs no mums sāk uzdot tik daudz jautājumu un kļūst tik liels, ka ir pienācis laiks būt pašam par Ziemassvētku vecīti. Ziemassvētku vecītis ir loma, kuru uzņemas visi tie, kas tic brīnumam un vēlas to vairot pasaulē! 

Lai apjausma par viena vienīgā vecīša neesamību nebūtu tikai teorētiska un izpaustos arī praktiski, mēs esam atradušas divus konkrētus bērnus, kas ir vēl tajā vecumā, kad jautājumi nav tik neatlaidīgi, kuru ticību brīnumam gribam stiprināt un tāpēc kopīgi sagādāsim tieši to, ko viņi vēlas un kas ļautu vēl uz vienu gadu nešaubīgi ticēt, sapakosim, pieliksim  kartiņu klāt  no vecīša un Ziemassvētkos vedīsim dāvanu turp, kur mazais dzīvo!

Ja jūsu Ziemassvētku vecīša vecuma bērnam ir mazāki brāļi un māsas, arī tas ir jauks veids, kā vairot pasaulē ticību brīnumam. Mēs savus bērnus atradām moderni - ar Facebook iesaisti, bet varbūt jūs zinat kādu kaimiņbērnu un viņa vēlmi - galvenais nosacījums Ziemassvētku vecītim ir, ka neviens nedrīkst uzzināt par viņa lomu.

Laimas namiņš ir līdzīga ideja, bet mēs šoreiz gribējām, lai bērns ir mūsu pilsētā dzīvojošs un ideālā gadījumā - kaut nedaudz pazīstams. Viena no meitenēm dzīvo mājā, kur mēs pērkam puķes svētkiem allaž - vairot ticību brīnumam sev zināmam bērnam ir vēl brīnumaināk.

Bieži vien, lai vairotu ticību brīnumam nav nepieciešama kaudze naudas - viena no mūsu meitenēm saņems sniega bumbu, jo savējā saplīsa un sirsniņa bēdājas.

Tāds saldsērīgs vakars, kad tavs bērns ir uzdevis par daudz jautājumu, ka izvairīgas atbildes vairs nav iespējamas, bet no otras puses - tagad pasaulē par vienu Ziemassvētku vecīti vairāk! Lai vairojas brīnumi!