5 gadu dzimšanas dienas burvju ballīte

Pagājušogad mēnesi gatavojos meitas dzimšanas dienas eksperimentu ballītei (saite aizved uz visiem ballīšu ierakstiem, bet nedaudz uz leju ir vairāki par eksperimentu ballīti), pati darīju visu no A līdz Z, rotājumus, ēdienu un eksperimentu izmēģināšanu ieskaitot. Daudz laika pavadīju meklējot idejas un piemērotākos eksperimentus konkrētajai vecuma grupai, ne mazāk laika noformējuma radīšanai un veidošanai, nepieciešamās atribūtikas atrašanai un iepirkšanai. Šogad man bija skaidrs, ka tādas enerģijas man šoreiz nav un novērojums, ka bērniem patīk jebkāda ballīte ļāva mazliet atkāpties no pašas uzstādītajiem standartiem un iet vieglāku ceļu.

Pirmais lēmums bija taisīt ballīti mājās un mazskaitlīgāku nevis īrētās telpās un ar visiem iespējamajiem draugiem un paziņām. Otrais lēmums bija rotājumus pirkt, nevis gatavot pašai. 

Trešais lēmums bija "pasūtīt programmu" nevis izdomāt, radīt un vadīt pašai. Nākamais lēmums bija torti necept, bet pasūtīt skaistu un tomēr no dabīgām izejvielām. Pēdējais lēmums bija Montessori materiālu izņemt no plauktiem un vietā salikt rotaļlietas, cik nu mums tādas mājās ir.

Meita, lai gan iepriekš šādu konceptu nebija dzirdējusi, ar prieku pieņēma ideju, ka būs "Burvju ballīte" jeb "Magic party".
Ielūgumu radīšanā pati teju 5 gadniece piedalījās ar lielu aizrautību un centību - apvilka burvju cepures kontūru, grieza, līmēja, atkal grieza, 

tad zaķi grieza, līmēja, slēpa cepurē.

Rotājumus, kā jau minēju, es vienkārši nopirku! Ļoti neatbilstoši manam šībrīža valdošajam noskaņojumam  - pirkt, cik maz vien iespējams un cik maz jaunu lietu cik vien iespējams, atzīstu. Pāris zvaigžņu virtenes, galda rotājumu un vienu burvju cepuri. Viss, nekādu dzimšanas dienas karodziņu, nekādu ēdiena vai telpas rotājumu, galdakaršu vai norāžu. Arī paldies maisiņi šoreiz izpalika. Tā kā te nav Zviedrija un visas ballītes nenotiek uz vienu šniti, tad nav ne jausmas vai kāds tos (nesa)gaidīja.

Kad bērni bija viens otru nedaudz iepazinuši, ieradās burvju mākslinieks, lai ar saviem bērnu ballītes trikiem apžilbinātu pat pieaugušos. Bērni bija sajūsmā un priekšnesuma vidū Kristiāna iesaucās: "This is so interesting, that we do not even want to eat", kas no mūsu meitas mutes ir milzīgākais kompliments mūžīgi mūžos.

Šis triks māksliniekam izdevās tik labs, ka Kristiānas tētis, galvenais fotogrāfs aiz pārsteiguma aizmirsa nofotogrāfēt turpinājumu un iznākumu. Man rokā šeit tiek ielikts 1 zaķis, bet kad roku atvēršu izkritīs ļoti daudzi.. Didzis ar Kristiānu ilgi mani tirdīja par to, vai zinu, kā tas bija iespējams, bet es esmu nolēmusi saglabāt stāsta atrisinājumu uz bērna, nu vismaz, 15 dzimšanas dienu :))

 Burvja priekšnesuma izskaņā tika veidotie klasiskie dzīvnieki no garajiem baloniem 

un tad vēl pēdējais triks: abrakadabra, alla-kazoo un parādās torte! Man par lielu pārsteigumu gaviļniece patiesi nemanīja mammas iesaistīšanos šajā trikā.

Pēc tam tad tortes ēšana, manas mammas (milzu paldies viņai par sagatavošanu!) sagatavoto uzkodu baudīšana, 

šampanietis 

un "urrāšana". 

Klusi pie sevis nopriecājos, ka te šī tradīūcija ne1 nebija jaunums un neiznāca kā zviedru ballītē - ka bija jāurrā visi ielūgtie bērni :)

Un tad pēc tam (kas zviedru ballītei pilnīgi neraksturīgs un tātad arī mums pirmo reizi) nevadītas bērnu rotaļas savā starpā. Visiem patika, Kristiānas labākā draudzene visu laiku uz savu dzimšanas dienu lūdza to pašu "programmu" un Kristiānas ikdienas leksikā ir ievijušies uzburt, brīnums un abrakadabra jēdzieni.