P.S Angliskās grāmatas "pazūd" krienti ātrāk, atdotās dzēšu no ieraksta, lai nav bardaks, šodien pievienoju Viktorijas Butenko "Zaļā Dzīve"
Nav pat tā, ka ir ideja, ko ierakstīt, bet neatliek laika, ir drīzāk tā, ka blogs kā pats pirmais ir izzudis no ikdienas aktivitāšu saraksta. Gada sākumā pie mums ciemojās draugi un es jautāju Jurim - kā varēs savienot manu perfekcionismu ar faktu, ka objektīvi visu vairs nevarēs paspēt, kad sākšu strādāt? No sociālajās vietnēs sagrābstītiem iespaidiem šķita, ka tas būs uzdevums gada garumā. nekā! Bija tieši tā, kā Juris teica - vienkārši mazāk jāsaspringst par mazāku skaitu lietu. Efekts notika teju vienlaicīgi ar kolēģu ienākšanu manā dzīvē.
Nav pat tā, ka ir ideja, ko ierakstīt, bet neatliek laika, ir drīzāk tā, ka blogs kā pats pirmais ir izzudis no ikdienas aktivitāšu saraksta. Gada sākumā pie mums ciemojās draugi un es jautāju Jurim - kā varēs savienot manu perfekcionismu ar faktu, ka objektīvi visu vairs nevarēs paspēt, kad sākšu strādāt? No sociālajās vietnēs sagrābstītiem iespaidiem šķita, ka tas būs uzdevums gada garumā. nekā! Bija tieši tā, kā Juris teica - vienkārši mazāk jāsaspringst par mazāku skaitu lietu. Efekts notika teju vienlaicīgi ar kolēģu ienākšanu manā dzīvē.
Kā labs piemērs der mana mūžīgā neapmierinātība ar bērnudārza (ne)komunikācijas stilu, ēdienu un svaigā gaisā (ne)pavadīto laiku. Es nemaz nebiju, piemēram, pamanījusi, ka jau 2 mēnešus pēc kārtas neesmu saņēmusi ikmēneša informatīvo epastu. Par svaiga gaisa nepieciešamību bērniem es vairs nevienam neko nemēģinu iestāstīt - vienkārši uz Kristiānas gulētiešanas laika rēķina ļauju viņai dzīvoties dārzā vakarā (nu gandrīz vai tik, cik gribas). Paar to, ka vecāki nesaprot pesticīdu ietekmi uz bērnu veselību gan man sirds joprojām sāp un es mēģinu rast mums pieņemamus risinājumus.
Ar izpakošanos, diemžēl, arī iet lēnāk kā gribētos, bet nu esmu tikusi pat līdz tādām kastēm, kas visu Zviedrijas laiku nav tikušas atvērtas - zīdaiņu rotaļlietas un viesu spilveni ir visnoderīgakie atradumi ciemņiem šajās kastēs. Esmu ķērusies arī pie veco žurnālu un grāmatu šķirošanas. "Labu apetīti" nonāk kamīnā, jo jau 4 gadus neesmu tiem pieskārusies.
Grāmatas dedzināt gan tomēr roka neceļas, bet tik vai tā ir grāmatas, kuras, lai arī bijušas derīgas, vairs man nebūs nepieciešamas un, saprotot, ka mūsu dzīves stils neparedz milzu bibliotēkas telpu mājās ar milzu grāmatplauktu, mēs izlēmām, ka jādod iespēja šīm grāmatām piedzīvot otro dzīvi. Tas ļoti saskan ar šobrīd šinīs mājās valdošo "mazāk lietu, vairāk otrreizējas izmantošanas" attieksmi. Saraksts tiks papildināts, kad tikšu līdz citām kastēm. Kurš pirmais piesakās - pirmais dabon, ar atrunu, ka saņemšana pie mums Viļņā ;) Ja nopietns gribētājs, bet ciemos negribās - gan jau privāti kautko sarunāsim :) Ja nevienam nevajadzēs, nezinu, kur likšu :)
Tātad:
Lēnām lasot, manā galvā grozījās radniecīgas domas:) Es jebkurā gadījumā vispirms piedāvāju citiem (par velti:)). Arī žurnālus ne uzreiz kamīnā sakurinātu:) Iznīcināt var vienmēr paspēt:)
AtbildētDzēstNevar vienmēr, 4 gadi ir pietiekams laiks. Tie ir pārcietusi jau 3 pārvākšanās, nākamreiz vairs neredzu jēgu pakot :))
Dzēst