Lapas

trešdiena, 2013. gada 24. aprīlis

Eksotiskie augļi, graudaugi un dārzeņi/granadilla


Pārvākšanās uz Lietuvu ietekmē es kāri grābju pārtikas veikalu plauktos pēc jebkā kas izskatās kaut attāli eksotisks, pat ja iepriekš nezinu kas tas ir, jo Baltijai netipisku augļu un dārzeņu izvēle šeit ir tracinoši maza. Tā es šodien atklāju granadillu. Sajūsma vēl lielāka kā bija atklājot mango! Aiz cietas, sausas, neēdamas mizas slēpjas ārkārtīgi sulīgs un svaigi salds želejveida pildījums ar kraukšķīgām sēkliņām! Noteikti der ideāli augļu salātos, kopā ar sieriem, kā raw kūku virsējā kārta un zaļajos kokteiļos arī, bet es šodien aizgūtnēm ēdu tāpat vien un nopūšos par priekšstatu, ka Lietuvā pārtika varētu būt lētāka kā Zviedrijā. 




Tā kā šī ziņa ir vislasītāko sarakstā visā bloga vēsturē, esmu  nolēmusi, to atjaunot, nevis katru reizi rakstīt jaunu ierakstu, tādejādi panākot noderīgu kopsavilkumu. Jaunie papildinājumi allaž tiks pievienoti nosaukumā un ziņas beigās





ziņa papildināta 24. apr 2013 par granadillas augli
ziņa papildināta 10. jan 2013 par japāņu rīvmaizi - panko
ziņa papildināta 8. jan 2013 par fenheļa sakni
ziņa papildināta 3.nov 2012 pusnaktī  par  spageti ķirbi (spaghetti squash) un turku zirņu miltiem
ziņa papildināta 25.okt 2012 14:33 papildus par chia sēklām
ziņa papildināta 26.sep 2012 21:11 par pakchoi un chia sēklām
ziņa papildināta 7.jan 2012 20:05 par fizāli 

ziņa papildināta 9.nov 2011 23:47 par oroblanko, kukrūzas kuskusu un rīsu nūdelēm 
sākotnējā ziņa 24. okt 2011 par dārzeņbanāniem, tamarillo, artišokiem, amarantu, kvinoju, briseles kāpostiem
ziņa papildināta 24.okt 2011 21:25 par saldajiem kartupeļiem



Es ļoti izbaudu iespēju, ka parastā pārtikas veikalā var iegādāties dažādas eksotiskas ēdamlietas. Didzis no tā dabon vairāk ciest kā baudīt :)


Visjautrāk gāja ar dārzeņbanānu. Didzis reti kad ēd brokastis, parasti paņem kādu augli  līdzi. Biju nopirkusi arī dārzeņbanānu, kas no parastajiem atšķiras tikai ar to,ka ir lielāks, kas arī bijis iemesls, kāpēc vīrs paņēmis līdzi uz darbu tieši šo. Vakarā pirms sarunātā randiņa saņemu īsziņu ar tekstu: tas banāns nav ēdams! Aši steidzu atzvanīt un teikt, lai tikai nemet ārā un atbildēju noliedzoši uz pretjautājumu "vai stādīt zemē".
Pie reizes pabrīdināju, ka ledusskapī stāv tamarilllo, kas izskatās pēc tomāta, bet nav tomāts. Saņēmu lūgumu turpmāk produktus,kas '" izskatās ēdami, bet nav" glabāt atsevišķā plauktā...






Visneitrālākā pieredze izdevās ar artišokiem - aiz izbrīna iepleta lielas acis par to,kas uz šķīvja, bet redzēdams, ka mēs ar Kristiānu ļoti apmierināti ēdam, piekrita pamēģināt - neko sliktu neteica:)
Amarants palika izvārīts katlā pat īsti nepagaršots (iespējams, pie vainas fakts, ka aizmirsu pirms vārīšanas noskalot, sanāca ļoti lipīga putra)




Par kvinoju pirmajā dienā šķendējās ļoti, bet otrajā, kad to pasniedzu saceptu sviestā bija jau tīri apmierināts


Ar briseles kāpostiem bija vislabāk - ieplestās acis pārvērtās smaidā, kad tika pagaršoti :)


Saldie kartupeļi daudz ātrāk uzvārās nekā "parastie" (tamdēļ pateicīgi gatavošanai cepeškrāsnī), garšo ļoti līdzīgi vārītiem burkāniem, tikai vēl saldāki. ideāli der auksti līdzņemšanai bērnam uz pikniku vai tamlīdzīgu ēšanu ārpus mājas.
Klasiski kuskusu gatavo no kviešu graudiem, bet  ēdot kukurūzas graudu kuskusu, sapratām, ka tas ir neatkārtojami labāks. Didzis stāvā sajūsmā!
Atšķirība tāda pati kā kukurūzas miltiem no kviešu miltiem, nez kāpēc :)


Oroblanko ir vēl viens līdz šim Latvijā nesastapts citrusauglis (iepriešējā nosaukums izkritis no prāta pēkšņi)- garšo ļoti labi, ja ne biezā miza , tam būtu potenciāls kļūt par iemīļotāko no citrusaugļiem
Rīsu nūdeles gan nav nekas īpašs un Latvijā ļoti viegli nopērkamas - biju mēģinājusi tās gatavot vairākas reizes un metusi ārā, līdz izlasīju gatavošanas ieteikumus - pēc ~5min paturēšanas verdošā ūdenī tās ir jānoskalo aukstā ūdenī un tad var, ja vēlas, pievienot sviestu, sildīt. Garšo perfekti, vienkārši, bet labi :) Didža skepse izzuda uzreiz kā pagaršoja. Būs tas amarants arī jāizmēģina ar skalošanu sagatavot :))


Jaunā gada ballītē atklājām, ka Kristiānai ļoti garšo fizāļi. Vienkārši ideāls našķis!


Viens no Ķīnas kāpostiem - pakchoi. Garšo skābeni un samtaini. Izmantojām priekš biezkokteiļa, bet noteikti izmantosim priekš salātu garšas daudzveidošanas un labi derētu arī spinātu  tipa ēdienos, kā 1/2spinātu aizvietotājs, es domāju


Chia sēklas ASV tiek saukts par superēdienu:) Ar ļoti daudz labiem vitamīniem  un ko tik vēl nē pārbagātas sēklas, kuru izmantošanas amplitūda nebeidz mani pārsteigt. Bildē redzami keksiņi, kur chia izmantoju kā olu aizvietotāju, bet ļoti labi chia der kā atsevišķa sastāvdaļa jogurtos, putrās uz sviestmaizēm. Ja chia pievieno ūdeni, tad ātri vien tās pārvēršas par želejveidīgu masu, tās ļoti labi uzsūc mitrumu, tāpēc ir ideāla sastāvdaļa nakts jogurtos (atradīšu saiti - pievienošu)
Pēc lasītāju lūguma ielieku to info, kas man ir par chia sēklām latviski

sīkāk par chia
Sviesta ķirbis jau sen vairs nav nekāds jaunums Latvijā, bet spageti ķirbis (spaghetti squash), šķiet, parādījās  manā  redzes lokā pagājušogad un šovakar tiku līdz izmēģināšanai. Vakariņās tapa krāsnī cepts (apslacīts ar valriekstu eļļu un pipariem+sāli, pēc tam ar dakšu izgrebts) spageti ķirbis ar teļa maltās gaļas (ar spinātiem, tomātiem, kukurūzu) mērci un naksniņās top atvasinājums no šīs kūkas. Didzis, kā vēlāk atzinās, ieraudzījis vakariņas esot padomājis: "ak nē, nakaroni", bet pagaršojis un sapratis, ka garšojot daudz labāk kā spageti parastie un arīdzan kā rīsu nūdeles. Tiesa šo var pieskaitīt kā trešo ēdienu, kas Kristiānai negaršo (aiz kaperiem un melno lēcu burgeriem), bet veselības devu apēda un esmu iedvesmota izmēģināt spageti ķirbju lazanju

Vēl vieni milti, par kuriem nekad nebūtu uzzinājusi, ja Kristiāna nebūtu konstatēta  kviešu nepanesamība  vieglā formā. Turku zirņu milti. Pēc garšas niansēm lieku tos vienā "katlā" ar griķu miltiem, tomēr garša nav tik izteikta un specifiska. Absolūts triumfa ēdiens no šiem miltiem ir biezpiena keksiņi, kuri jau tapuši atkārtoti un Didzis nespēj vien beigt brīnīties par to, cik gardi. Attēlā redzamos var iegādāties veikalā Gemoss




Fenhelis. Tā sakne, jo kātus neesmu redzējusi te pārdošanā, bet sēklu paciņa stāv neattaisīta, jo nav radusies īstā iedvesma to pielietot. Bet fenheļa sakni līdz šim lietoju svaigā veidā ļoti mazās, dēļ anīsa piegaršas, devās klāt pie dārzeņu svaigi spiestajām sulām.  Vakar izmēģināju šo Ilzes recepti. Varu teikt, ka fenhelis uzreiz aiz kaperiem (interesanti, ka kaperi un svaigs fenhelis ir bieži sastopami kopā ēdienos) ir otrais ēdiens, ko meita neēd. Ar lielu pierunāšanu apēda pāris daiviņas. Vīrs nosauca par "tā kā kāposts tikai labāks" un neiebilda pat pret pārsausināto sieru (receptē minētās 20 min cepeškrāsnī man izvērtās uz 50, lai sasniegtu stadiju, kad nav vairs anīsa piegaršas un tik un tā gribējās vēl mīkstāks lai būtu), sviestu varētu likt vēl mazāk. Esmu iedvesmota turpmākai termiski apstrādāta fenheļa izziņai. Visvairāk ieinteresējušas ir risotto ar fenheli un biezzupu receptes. 


Bērnībā es no karbonādēm un zivīm allaž neapēstu atstāju ārējo milti-ola garoziņu. Vakardien atklāju panko, japāņu rīvmaizi, kas man ļaus pagatavot, piemēram, dažādas zivs filejas, jo zivs mūsu ģimenes ēdienkartē nāk ļoti grūti - parasti to ēdam ciemos, jo es uzskatu, ka nemāku gardi  pagatavot. Vakrdienas panko ekoloģiskā pīkša (izmantoju kukurūzas cieti kartupeļu miltu vietā un pasniedzu ar krējuma-laima sulas- piparu mērci, kā arī laima mizņas vietā, zivs filejas apslacīju ar laima sulu ) ar balzamiko grillēto fenheli bija izdevusies! Panko no parastās rīvmaizes atšķiras ar savu tekstūru - tā ir vieglāka un neuzsūc tik daudz eļļas. Kraukšķīga un noteikti manā virtuvē uz palikšanu!


Pārvākšanās uz Lietuvu ietekmē es kāri grābju pārtikas veikalu plauktos pēc jebkā kas izskatās kaut attāli eksotisks, pat ja iepriekš nezinu kas tas ir, jo Baltijai netipisku augļu un dārzeņu izvēle šeit ir tracinoši maza. Tā es šodien atklāju granadillu. Sajūsma vēl lielāka kā bija atklājot mango! Aiz cietas, sausas, neēdamas mizas slēpjas ārkārtīgi sulīgs un svaigi salds želejveida pildījums ar kraukšķīgām sēkliņām! Noteikti der ideāli augļu salātos, kopā ar sieriem, kā raw kūku virsējā kārta un zaļajos kokteiļos arī, bet es šodien ēdu tāpat vien un nopūšos par priekšstatu,ka Lietuvā pārtika varētu būt lētāka kā Zviedrijā. 

15 comments:

  1. Drosmīgi mēģināt pieradināt kādu citu nevis sevi:) Neko no tā visa arīdzan neesmu ēdusi, bet briseles kāpostu droši liktu mutē:) .. bet karbonāde tik un tā uz šķīvja tiktu pirmā, ja vien to ceptu kāda no Omēm:) vai Opjiem:)

    AtbildētDzēst
  2. DL: Vai šis nav viens ļoti feins ārzemēs dzīvošanas bonuss? Protams, arī LV kaut ko no minētā var dabūt, bet - reti un, visticamāk, par baisām cenām. Es vakar tirgū nopirku okru, rīt vajadzētu pagatavot, viņnedēļ krāsnī cepām kastaņus.

    Un kā tu gatavoji kvinoju sviestā? 'Parastais' veids man pašai ne visai gāja pie sirds.

    AtbildētDzēst
  3. Ari mes seit LV perkam kvinoju un amarantu :) starp citu kvinoja bija pamatputra bernam lidz gada veumam, kad vinam vienkarsi pargaja apetiite uz putraam. Tajaa ir loti dauz vertiigu lietu ;~)

    AtbildētDzēst
  4. Jebkas jau, ko cep mamma, ir tik bezgalgaršīgs, tiesa! manam bērnam būs krietni savādākas bērnības garšas kā man, viņai karbonāde būs tā eksotika.

    Jā, DL tas ir viens no pašiem burvīgākajiem ārzemju bonusiem :) Latvijā man allaž bija jābrauc pakaļ kā minimums uz SKY vai Stockmann, biežāk uz Gormet Studio vai Gemoss, lai nopirktu sastāvdaļas kam nelatviskākam. Un svaigas nelatviskas lietas kā okru - aizmirsti, ka dabūsi, vai zināsi, kur dabūt.

    Kvinoja sviestā - vakardien parasti vārīto kvinoju sacep uz pannas ar krietnu daudzumu sviesta, oij ku neveselīgi, bet vismaz apēdām :)

    Un kvinoju vajadzētu mums lietot vairāk.

    AtbildētDzēst
  5. Daphne: labrīt, Līgucīt!!! Es smējos no sirds, kā anekdote labam rīta sākumam! Principā zinu, ka es reaģētu līdzīgi kā Didzis, nelabprāt eksperimentēju, lai gan vienmēr atrodas arī kāda ēdampērle, kas rezultātā aizrauj :)

    AtbildētDzēst
  6. DL: Man Tev ir ideja nākamajam blogam - pastāsti, kuru Swe nopērkamo produktu (ne obligāti eksotisko) Tev visvairāk pietrūktu, ja Tu aizbrauktu no turienes?

    AtbildētDzēst
  7. Artišoks...manas acis aizveras un labpatikā atceros superīgo garšu...
    Tā ir leita, kas man sasodīti garšo, bet nekādi neizdodas iegalvot savējiem, ka tik tiešām ir ēdama. :)

    AtbildētDzēst
  8. Raimonda - varbūt izvēlies izcili garšīgu mērci un pamēģini vēl vienu reizīti? :)

    Beta - ņemot vērā, ka viņš bija tas, kurš pirms daudziem gadiem man iemācīja suši ēst (un ne jau ar vienu reizi, bet neatlaidīgi vismaz, šķiet, gada garumā) - es teiktu, ka šis ir "ko sēsi to pļausi" :)

    AtbildētDzēst
  9. Līga, labāk ne, jo bez mērces MAN paliek vairāk. :D :D :D
    Protams, jārēķinās, ka jāpagatavo kaut kas tiem citiem, bet ar to var visādi tikt galā. :)

    AtbildētDzēst
  10. Beta: man, kā vēsturniecei, tagad viss ir skaidrs :P

    Ps Bet, ja nopietnāk, tad kaut kas tajā ēšanā ir no psiho***.

    AtbildētDzēst
  11. Varbūt pie tiem dažādajiem eksotiskajiem ēdamajiem arī pieraksti, kā tādu ēst?.. Kā, piemēram, ēd artišoku? Izklausās, ka visiem garšo.

    AtbildētDzēst
  12. Zane: http://simplyrecipes.com/recipes/how_to_cook_and_eat_an_artichoke/

    AtbildētDzēst
  13. :) Paldies. Smieklīga adrese... :)

    AtbildētDzēst
  14. Pārsmējos par vīra reakciju aprakstiem...:) Par banānveidīgo augli (ko sauc platano) - tas nāk no maiju virtuves, un Meksikā no tā cep izcili garšīgus čipsus, ko ēd klāt "stiprajiem" ēdieniem. Vēl tas ir ļoti garšīgs lēni sautēts sviestā ar cukuru & kanēli + saldējumu :)

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...
Follow Me on Pinterest