Nākamā ikdienas hronika (nr.2)

Tematiskiem un saturīgiem ierakstiem man, diemžēl vai par laimi, neatliek laika, bet ikdienas stāsts atkal viens ir gatavs:)

Mīļākā nodarbe, lai gan citas lēnām sāk kļūt tikpat populāras, ir lasīšana, līdz ar to gulēt ejot vienmēr jāņem grāmata līdzi:

Apmēram jau nedēļu mūsu aktualitāte ir pētīt pēdas. Viss sākās ar dienu, kad mūsu pagalmā bija 2 stirnas, nākamajā dienā ieraudzījām arī zaķu pēdas blakus mājai, suņu, tiesa, arī: 

Tad pētījām kā izskatās sniegs, kur braucis traktors un kur tēta mašīna. Tātad bērna deguns vai nu ir gaisā pētot putnus vai lidmašīnas, vai arī zemē, pētot pēdas. Tā kā sniegs kārtējo reizi sāk nokust, tad šodien Kristiāna atklāja,ka izskrienot cauri peļķei, paliek slapjas pēdas uz asfalta. Nodarbe un pētīšana vismaz stundu.

Atlika vien uzsākt sarunu par traktoriem, kad kādā pastaigā atklājām būvlaukumu un kad traktors bija aizbraucis Kristiāna aizmirsa, ka bija jau nogurusi un gribēja mājās un pavadīja te vēl daudz laika.

Vienā no pastaigām pa mežu esam uzsākušas celmu izpēti. Nupat vairs nevienam celmam nevar paiet garām bez tā apbrīnošanas: 

Vēl viena mīļa nodarbe mežā ir "salasīt čiekurus, lai vāvare, kad gribēs, varētu paēst":

Ir kārtējās cerības uz pavasari un tātad ledus uz mazajiem grāvīšiem gana trausls, zemāk redzams, kā Kristiāna pārbauda, ka tas tiešām lūst:

Ak jā, spēles ar ēnām - to ķeršana, ķēmošana utt ir aplam jautra padarīšana:

Šodienas pastaiga ieilga uz 3 stundām, bet no šodienas meža apmēram 2  km līdz mājām, Kristiāna apsēdās mežmalā un teica: tu vari iet uz māju pusi, es palikšu te!

Vienīgais veids, kā sarunāt, ka dosimies abas, bija, ka mūs gaida pie durvīm pelīte:

Stāsts par pelīti: Kristiānai ārā ejot ir jāģērbjas pašai, bet tagad tiek katru reizi ņemts līdzi arī kāds draugs, kurš arī noteikti ir  jāsaģērbj. Ja man pacietības gana, tad ir kā viņdien, ka draugam tiek uzvilkti gan zābaki, gan cimdi, arī šalle, cepure, jaka. Un tad mēs ārā izejam apmēram stundu kopš iet sākšanas brīža :) Šodien nebiju pacietīga un pati saģērbu peli;)

Nav jau tā, ka mēs tikai pa āru vien esam (lai gan vidēji vismaz 3x dienā Kristiāna grib iet ārā un 2x arī dabon:), ja vien nav dikti vējaina diena, tad viņa sēž mājās pie loga, skatās uz priedēm pagalmā un saka: vējš. neiesim ārā.)

Sekojot ieteikumam tepat blogā, vienu dienu uzrīkojām vannnas krāsošanu - man bija žēl citas krāsas, tāpēc meita beidzot tika pie melnās krāsas, cik tik gribēja:

No piedāvātajām krāsām, Kristiāna kamola tīšanai pilnīgi vienmēr izvēlas balto:

Šūšanai zaļo, bet sarkano dziju uzskata par derīgu tikai saplosīšanai:

Zinot,cik ļoti Kristiānai patīk izspiest zobupastas untaml. tūbiņas, viņai tika piedāvāta īpaša ierīce, ko pieaugušie lieto konditorejas izstrādājumu garnēšanai:

Kad es sapratu, ka papīra lapas beigsies ātrāk, kā viņas interese, mainījām materiālu;)

Sāku izjust rezultātu tam, ka allaž bērnam ir ļauts darboties un palīdzēt! gatavojot pusdienas, viņa pati patstāvīgi sagrieza sēnes priekš mērces:

Un nākamajā dienā kartupeļus priekš cepšanas:

Kā arī palīdzēja man izžaut mitro veļu!

Jāatzīst, ka šāda veida hronikas ar aprīļa vidu paliks īsākas, jo Kristiāna 12. aprīlī ies pirmo dienu uz savu bērnudārzu.